Pāriet uz saturu

Džambi (pilsēta)

Vikipēdijas lapa
Džambi
Pilsēta
Jambi
Džambi
Karogs: Džambi
Karogs
Ģerbonis: Džambi
Ģerbonis
Džambi (Indonēzija)
Džambi
Džambi
Koordinātas: 1°35′24″S 103°36′36″E / 1.59000°S 103.61000°E / -1.59000; 103.61000Koordinātas: 1°35′24″S 103°36′36″E / 1.59000°S 103.61000°E / -1.59000; 103.61000
Valsts Karogs: Indonēzija Indonēzija
Province Džambi
Dibināta 1401. gadā
Platība
 • Kopējā 205,38 km2
Augstums 16 m
Iedzīvotāji (2022)
 • kopā 619 553
 • blīvums 3 016,6/km²
Mājaslapa www.jambikota.go.id
Džambi Vikikrātuvē

Džambi ir Indonēzijas Džambi provinces galvaspilsēta un lielākā pilsēta. Pilsēta atrodas Sumatras salā, un tā ir rosīga upju osta pie Batanhari upes, kā arī naftas un gumijas ražošanas centrs. Pilsēta atrodas 26 km no Muarodžambi tempļu ansambļa drupām, kur senatnē atradās svarīga pilsēta Šrīvidžajas valstī.

Džambi apkalpo Sultāna Tahas Šaifudīna lidosta.

Džambi ir tropu lietus mežu klimats (Af) saskaņā ar Kepena klimata klasifikāciju ar minimālo temperatūru no 22 līdz 23 °C un maksimālo temperatūru no 30 līdz 32 °C. Ikgadējais nokrišņu daudzums Džambi pilsētā ir 2296,1 mm, un lietus sezona ilgst no oktobra līdz aprīlim ar vidēji 20 lietainām dienām mēnesī. Relatīvi sausā sezona ilgst no maija līdz septembrim ar vidēji 16 lietainām dienām mēnesī.

Džambi pilsētas dzimšana 2014. gadā tika noteikta kā notikusi 1401. gada 28. maijā. 1460. gadā toreizējā pilsēta kļuva par galvaspilsētu malajiešu Džambi karalistei, 16. gadsimtā — Džambi sultanātam. Džambi sultanātu oficiāli likvidēja Nīderlandes Austrumindijas valdība 1906. gadā, tā pēdējais sultāns bija Taha Šaifudīns.

Par Džambi autonomā apgabala administratīvo galvaspilsētu to noteica Sumatras gubernators 1946. gada 17. maijā. 1956. gadā Džambi tika piešķirts pilsētas (kota) statuss, kas tuvs Latvijas valstspilsētas statusam, un 1957. gada 6. janvārī tā kļuva par jaunizveidotās Džambi provinces galvaspilsētu.

Džambi pilsēta ir lielākā Džambi provincē, un 2020. gadā tajā dzīvoja 606 200 iedzīvotāju (17% no provinces iedzīvotājiem); oficiālā aplēse 2022. gada vidū bija 619 553 (tostarp 311 616 vīrieši un 307 937 sievietes). Pilsētas etniskais sastāvs ir raibs, tajā dzīvo Džambi malajieši (27,84%), javieši (22,05%), minankabavi (12,64%), malajieši (11,47%), ķīnieši (6,82%), bataki (6,62%), sundi (4,47%) un bugi (2,03%).

Administratīvais iedalījums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2010. gada tautas skaitīšanas laikā Džambi pilsēta tika sadalīta astoņos administratīvajos rajonos (kecamatan), bet kopš 2010. gada, sadalot esošos apgabalus, tika pievienoti trīs papildu rajoni.

Nosaukums Platība km2 Iedz. 2010 Iedz. 2020 Iedz. 2022
(novērtējums)
adm. centrs Mikrorajoni Pasta kodi
Kotabaru (Kota Baru) 36,11 139 359 80 062 83 381 Pāllima (Paal Lima) 5 36126 — 36128
Alambaradža (Alam Baraja) 41,56 (a) 108 196 113 146 Baganpete (Bagan Pete) 5 36125 — 36129
Dienviddžambi (Jambi Selatan) 11,41 124 280 56 929 57 515 Pakuanbaru (Pakuan Baru) 5 36131 — 36139
Pālmera (Paal Merah) 27,13 (a) 105 906 108 182 Talanbakuna (Talang Bakung) 5 36139 — 36148
Dželutuna (Jelutung) 7,92 60 544 59 442 59 744 Dželutuna (Jelutung) 7 36133 — 36137
Pasardžambi (Pasar Jambi) 4,02 12 800 11 193 11 147 Pasara (Pasar) 4 36111 — 36134
Telanaipura 22,51 92 366 49 212 49 734 Telanaipura 6 36122 — 36129
Danausipina (Danau Sipin) 7,88 (a) 43 375 43 734 Murni 5 36121 — 36129
Danauteluka (Danau Teluk) 15,70 11 824 12 822 13 009 Olakkemana (Olak Kemang) 5 36261 — 36265
Pelajanana (Pelayangan) 15,29 12 861 12 939 13 050 Ulugedona (Ulu Gedong) 6 36251 — 36256
Austrumdžambi (Jambi Timur) 15,94 77 823 66 124 66 925 Tandžunpinana (Tanjung Pinang) 9 36141 — 36149
Kopā 205,38 531 857 606 200 619 553 Kotabaru (Kota Baru) 62

Piezīme: (a) 2010. gada iedzīvotāju skaits jaunajos rajonos iekļauts tālaika veco rajonu robežās.

Apkārtējie ciemati ir Mendalo (9,4 km), Kinati (7,6 km), Padana (8,3 km), Tandžundžohora (5,9 km). Pilsēta ir anklāvs Muarodžambi reģiona teritorijā.

Pilsētā vēsturiski attīstījies tautas amatniecības veids, ko sauc par batiku — gleznošanu uz audumiem. Sākotnēji apģērbu, kas izgatavots no audumiem, kas apstrādāti, izmantojot batikas tehniku, valkāja tikai aristokrāti. 20. gadsimta otrajā pusē batikas tehnoloģija pārgāja uz rūpniecisku pamatu.

  1. «World Meteorological Organization Climate Normals for 1991–2020». World Meteorological Organization. Skatīts: 2023. gada 19. oktobris.
  2. «Climate: Jambi». Climate-Data.org. Skatīts: 2020. gada 19. aprīlis.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]